чин
/t͡ʃîːn/nounSerbo-Croatian
Latinica: čin ⇄one entry, two scripts
Meanings
- 1action, act, deed
- 2act
- 3rank
Declension
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | чи̑н | чи̏нови |
| Genitive | чина | чинова |
| Dative | чину | чиновима |
| Accusative | чин | чинове |
| Vocative | чине | чинови |
| Locative | чину | чиновима |
| Instrumental | чином | чиновима |
Forms
- чи̑н
- canonical, inanimate, masculine
- čȋn
- romanization
Origin
Inherited from Proto-Slavic *činъ.